Vēsture

Latgales latviešu Romas-katoļu kultūras veicināšanas biedrības "Saule" sieviešu arodskola (1917-1940)

• Uz Latgales latviešu Romas-katoļu kultūras veicināšanas biedrības "Saule" 1917. gadā Daugavpilī noorganizēto šūšanas un rokdarbu kursu bāzes 1927. gadā tika nodibināta  Daugavpils sieviešu arodskola. Sākotnēji skolas mērķis bija mācīt vispārizglītojošos priekšmetus pamatskolas apmērā un sekojošus arodus: rokdarbus, kurpniecību, mājturību un mēbeļu pīšanu. Skolā tika uzņemtas personas, ne jaunākas par 14 un ne vecākas par 40 gadiem. Skolas darbība finansiāli tika nodrošināta no biedrības "Saule" līdzekļiem, kā arī audzēkņu iemaksām un ienākumiem no izgatavotajiem pasūtījumiem.
• Skolas direktors laika periodā no 1927. gada līdz 1940. gadam vienmēr bija bijis garīdznieks.  Šis apstāklis lielā mērā noteica skolas mācību procesa humāno ievirzi, saikni ar reliģiju. No 1927. gada līdz 1934./35. mācību gadam skolas direktors bija prāvests Ā.Vizuļs, 1935./36. mācību gadā skolu vadīja prāvests A.Vaivods, no 1936./37. mācību gada līdz 1937./38. mācību gadam par skolas direktoru biedrība "Saule" iecēla prāvestu, vēlāk bīskapu K.Duļbinski, bet no 1938./39. mācību gada līdz 1939./40. mācību gadam skolu vadīja P.Rudzītis.
• Saules skolā jaunieši četru gadu laikā apguva  vispārizglītojošos priekšmetus -  reliģiju, ētiku, latviešu valodu, ķīmiju, grāmatvedību, higiēnu, kora dziedāšanu, mūzikas teoriju, vingrošanu. Speciālo priekšmetu blokā ietilpa uztura mācība, mājas tehnoloģija, mājas iekārtošana un uzkopšana, ēdienu gatavošana, aušanas teorija, modelēšana, piegrieztņu mācība, praktiskā šūšana, rokdarbi. Vēlāk mācību programma tika papildināta ar vēsturi, mākslas vēsturi, zīmēšanu, kompozīciju un krāsu mācību, etnogrāfiju, puķkopību, apģērbu tīrīšanu, veļas mazgāšanu un gludināšanu. Audzēknes ceturtajā mācību gadā pēc izvēles specializējās kādā no nozarēm - šūšanā, aušanā, mājturībā vai rokdarbos.
• Latgales latviešu Romas-katoļu kultūras veicināšanas biedrības "Saule" sieviešu arodskolas pedagogi un audzēknes aktīvi iesaistījās Daugavpils latviešu sabiedrības dzīvē. Skolā rīkoja viesu vakarus ar teātra izrādēm, referātu priekšlasījumus par jaunatnes audzināšanas un pašdarbības tematiem, organizēja ziemassvētku pasākumus un sarīkoja skolas izstrādāto priekšmetu mantu loterijas.
• Aktīvu darbību izvērsa skolas pedagogs, mākslinieks O. Kalējs, kurš vāca un pētīja Latgales tautas mākslas paraugus, īpaši keramiku un tautas tērpus. 1934. gadā viņš noorganizēja Latgales tautas mākslas izstādi, ko augstu novērtēja mākslas pazinēji.  Kad 1938. gada O. Kalējs kļuva par Daugavpils muzeja pārzini, tā fondus veidoja viņa un sieviešu arodskolas „Saule" audzēkņu savāktie Latgales tautas mākslas paraugi un arheoloģiskie priekšmeti. Daži no O. Kalēja vāktajiem eksponātiem vēl šodien atrodami Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja fondos.
• Īpaši cildinošas atsauksmes izpelnījās skolas 1936. gadā Daugavpilī organizētie tautas tērpu pagatavošanas kursi, to programma tika papildināta ar priekšlasījumiem par latvju rakstu izpratni un kompozīcijas īpatnībām. Kursu noslēgums tika plaši atspoguļots presē, atzīmējot, ka kursos pagatavoti Valmieras, Smiltenes, Lielvārdes, Piebalgas, Talsu, Bārtas, Nīcas, Kuldīgas, Rucavas, Gārsenes, Bebrenes, Krustpils, Vārkavas un Preiļu novada tērpi.
• Skolā skolotājas B.Reinfeldes vadībā  aktīvi darbojās koris.   Īpašs notikums Latgales latviešu Romas-katoļu kultūras veicināšanas biedrības "Saule" sieviešu arodskolas pedagogiem un audzēknēm bija 1940. gada Latgales dziesmu svētki, kuru laikā notika arī tautas tērpu skate. Tajā arodskolas audzēknes saņēma individuālas balvas par pareizi darinātiem sava novada tautas tērpiem.
• Līdz ar politiskajām pārmaiņām Latvijā 1940. gadā, skola zaudēja līdzšinējo uzturētāju, jo biedrība "Saule" tika slēgta.    Otrā  Pasaules kara (vācu okupācijas) laikā Saules skolai nācās meklēt citas telpas. Tā pārcēlās uz Lāčplēša ielas nama Nr.6/8 otro stāvu, bet darbnīcas bija izmētātas pa vairākām vietām pilsētas centrā. Šajā laikā skolu vadīja direktors Kešāns.

Daugavpils Daiļamatniecības vidusskola (1944-1953)

• 1944. gada septembrī, nu jau padomju laikā, skola atgriezās savā vēsturiskajā celtnē, tika pārdēvēta par Daugavpils Daiļamatniecības vidusskolu un pakļauta Mākslas lietu pārvaldei pie Latvijas PSR Tautas komisāru padomes. Par skolas direktori tika iecelta bijusī Saules skolas rokdarbu skolotāja Elizabete Paukšta.
• Caur pēckara grūtībām tukšās telpās, čekas uzraudzībā, bet pašaizliedzīgu un profesionālu pedagogu vadībā skolā atdzima dažādi mākslas veidi un tautas tradīcijas. Tika atvērtas šūšanas, rokdarbu un aušanas nodaļas. Visvairāk meiteņu pieteicās šūšanas nodaļā, jo šuvējas pēc kara bija ļoti pieprasītas. Gleznošanu mācīja tolaik pazīstams gleznotājs Kārlis Mudelis, kurš bija beidzis gan Latvijas Mākslas akadēmiju, gan arī Parīzes Mākslas akadēmiju, kā arī grafiķis Pēteris Smagiņš. Svarīgs moments skolas dzīvē bija mūzikas slavenības Jāņa Ozoliņa ierašanās. Viņš noorganizēja meiteņu kori, iestudēja melodeklamācijas, ar kurām vajadzēja uzstāties aģitbrigādēs.
• 1945./46. mācību gadā skolā sāka uzņemt zēnus, arī dažus vīrus un kara invalīdus. Tika atvērta mākslas pedagoģijas nodaļa, galdniecības un veidošanas darbnīcas. Daudzi zēni vēlējās kļūt par koktēlniekiem, galdniekiem, zīmēšanas skolotājiem, bet par vīriešu apģērbu šuvējiem- neviens. Līdz ar zēnu ieplūšanu skolā radās rosība. Izveidojās sporta komandas, audzēkņi sāka mācīties klasiskās dejas, piedalīties pašdarbībā. Skolai bija divas kopmītnes: Ģimnāzijas ielā 11 un ēkas Muzeja ielā 3 otrajā stāvā.
• 1947./48. mācību gadā skolā izveidoja krievu plūsmu, kā arī uzņēma dažus kurlmēmus jauniešus, lai viņi apgūtu amata prasmi. Skolas gaiteņus noformēja līdzīgi mākslas izstādēm – ar kokgriezumiem, audumiem, izšuvumiem.
• 1946./47. mācību gadā mainījās garīgā gaisotne skolā - sākās pārbaudes, pret audzēkņiem vērsās aizdomas par politisku neuzticamību. Daži no tiem pat nokļuva čekas cietumā un 1949. gada 25. martā tika izsūtīti uz Sibīriju. Skolas direktore Paukšta tika atbrīvota no darba. šajos drūmajos laikos  divos mācību gados  trīs kursus pabeidza un skolu absolvēja pazīstamais gleznotājs, akvareļu meistars Jānis Unda.
• 1949./50. mācību gadā par Daiļamatniecības vidusskolas direktoru strādāja no Rīgas atsūtītais Timofejs Averins, 1951./52. mācību gadā- Boriss Gladkovs. Tad arī kļuva zināms, ka skola tiek pārcelta uz Jēkabpili. Jēkabpilī skolai paredzētās telpas neatbilda macību iestādes vajadzībām. 1953. gada pavasarī skola pieredzēja savu pēdējo izlaidumu, un paša gada rudenī skolu pievienoja Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolai.

Daugavpils Lietišķās mākslas vidusskola  (1992- 1993.)

• Pagājušā gadsimta 80-tajos gados Daugavpilī veiksmīgi darbojās Bērnu mākslas skola, kas tās direktoru Ausmas Auziņas un Baibas Pikas vadībā bija kļuvusi par vienu no spēcīgākajām mākslas skolām Latvijā, tās absolventi sekmīgi mācījās Latvijas mākslas vidusskolās un augstskolās. Mākslas skolas pedagogi vēlējās skolu attīstīt kā mākslas vidusskolu. 
• Saruna par „Saules skolu”, tās vēsturisko nozīmi un nepieciešamību atjaunot aizsākās astoņdesmito gadu nogalē - tautas trešās atmodas sākumā. Par to vietējos un republikas mēroga laikrakstos rakstīja  žurnāliste Anna Gavare, bijusī Saules skolas absolvente Tekla Kokina, kultūras darbinieks Miervaldis Brodovs, žurnālisti Miroslavs Mitrofanovs, Agafja Makuševa, Vaboles pagasta iedzīvotāji. Arī pilsētas inteliģence, Daugavpils mākslas padomes locekļi ar tās priekšsēdētāju Romualdu Gibovski priekšgalā uzskatīja, ka Saules skola atjaunojama tās vēsturiskajās telpās.
• 1991. gada rudenī mainījās Daugavpils pilsētas vadība. Atklātu vēstuli Daugavpils pilsētas pagaidu valdei „Mākslas skolai- Saules skolas vēsturisko ēku” parakstīja arhitektes Vanda Baulina, Ģertrūde Kudiņa, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja direktora vietnieks A. Gulbe, Saules skolas absolvente T. Kokina un vēl 50 personas. Vēstuli  publicēja laikraksts  „Daugavas Vēstnesis”.  Pilsētas galvenais mākslinieks Romualds Gibovskis  kopā ar kolēģi Oļegu Marinohu 24. oktobrī organizēja vērienīgu akciju pie pilsētas valdes, kur tika lemts skolas nākotnes liktenis. Pēc akcijas Bērnu mākslas skola no Ķīmiķu ciemata darbnīcām pārcēlās uz Saules ielas namu.
• 1991. gada decembrī Latvijas Kultūras ministrs Raimonds Pauls vēstulē Daugavpils Tautas deputātu padomes valdei apliecināja savu atbalstu Saules skolas atjaunošanai Daugavpilī.
• 1992. gada 10. februārī Daugavpils Tautas deputātu padomes valde vērsās pie izglītības ministra ar lūgumu atļaut Daugavpils Lietišķās mākslas vidusskolas jeb Saules skolas atjaunošanu, bet    1992. gada 20. februārī pilsētas valde pieņēma vēsturisko lēmumu  “...pamatojoties uz Daugavpils sociālās un kultūras attīstības interesēm un nepieciešamību sagatavot lietišķās un tēlotājas mākslas nozaru speciālistus, pilsētas valde nolēma: atjaunot Daugavpils Lietišķās mākslas vidusskolu (Saules skolu), ņemot to pilsētas pašvaldības īpašumā”. Skola atguva vēsturisko ēku Saules ielā 6/8.
• Skolu veidoja direktore Ināra Ostrovska, pulcinot spēcīgu pedagogu kolektīvu. Skolā sāka strādāt Daugavpils mākslinieki Leonīds Bauļins, Valda Mežbārde, Ausma Skirmante. No Rīgas uz Daugavpili pārcēlās mākslas pedagogs Valdis Kavacs, drīz kolektīvam pievienojās māksliniece un ilggadīgā Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas skolotāja Silva – Veronika Linarte. 
• Skolā tika izveidotas  4 nodaļas – dekoratīvās noformēšanas,  kokapstrādes, rokdarbu un  tekstilmākslas nodaļas. Mācības uzsāka 29  audzēkņi. Mācoties no Rīgas un Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolu pieredzes, īsā laikā Saules skola  veiksmīgi  iekļāvās Latvijas kultūrizglītības sistēmā.
• 1993. gada 26.martā Daugavpils pilsētas valde pieņēma lēmumu par Daugavpils Bērnu mākslas skolas reorganizāciju, iekļaujot to Lietišķās mākslas vidusskolas sastāvā.

Daugavpils Mākslas koledža „Saules skola” (1993. - 2001.)

• 1993. gada 23. augustā Daugavpils pilsētas valde pieņēma lēmumu par jauna - Mākslas koledžas statusa piešķiršanu  Saules skolai. Līdz ar to par vienu gadu tika pagarināts mācību laiks un  piecu gadu laikā koledžas audzēkņiem bija iespēja iegūt nepabeigtu augstāko izglītību. Atvēra arī jaunu- apģērba dizaina nodaļu. Pretendentu skaits strauji pieauga- četri audzēkņi uz vietu. Audzēkņu statusu ieguvušie saņēma stipendiju. Kole’das statuss noteica, ka audzēkņiem,  sākot no trešā kursa, ir jāizstrādā kursa darbi, bet skolu beidzot, jāaizstāv diplomdarbs.
• Šajā  laikā  Saules skola ieguva arī pirmos panākumus: otro vietu mākslas koledžu vidū gleznošanā un atzinību  no Mākslas akadēmijas mācībspēkiem par veiksmīgu mākslas priekšmetu mācīšanas metodiku. Skola izpelnījās arī starptautisku atzinību-Spānijas pilsētā Madridē iznākošā žurnāla „Actualidad” piešķirto Lielo balvu „Tradīcijas un prestižs”. Balva tika piešķirta firmām un organizācijām, kuras savas darbības laikā sasniegušas labus rezultātus un prestižu sabiedrībā.

Daugavpils Mākslas vidusskola „Saules skola” (2001. – 2012.)

• 2001. gadā , līdzīgi kā citām mākslas izglītības iestādēm, arī Daugavpils Mākslas koledžai tika atjaunots vidusskolas statuss,  mācību laiks tika samazināts līdz četriem gadiem.
• Šajā laikā skolā uz esošo nodaļu bāzes  tika izveidotas jaunas izglītības programmas, vides mākslas nodaļa sadalīta divās– Interjera dizaina un Reklāmas dizaina izglītības programmās, ka arī uzņemtas pirmās grupas ar pabeigtu vidusskolas izglītību. Kopš 2003. gada skolu vada Ilona Linarte – Ruža.

Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskola „Saules skola” (2012.- 2017.)

• 2012.gada novembrī  tika mainīts skolas nosaukums uz “Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskola „Saules skola””, tā izceļot dizaina izglītības prioritāti skolas darbībā. Skolas audzēkņu skaits pakāpeniski palielinājās, tika atvērtas skolas filiāles Ilūkstē un Aglonā.
•  Kopš 2014. gada skolas direktore ir arhitekte Inguna Kokina. 
• 2017. gadā  skolā mācījās  140 audzēkņi  divpadsmit  vidējās profesionālās izglītības programmās un vairāk  kā 270 audzēkņu profesionālās ievirzes izglītības programmā.
• Skola aktīvi darbojas kā Dizaina un mākslas izglītības metodiskais centrs, sadarbojoties ar reģiona augstskolām un nozares darba devējiem.
• Skolas audzeknes Kate Stroža un Anete Aizbalte veiksmīgi startē Eiropas jauno profesionāļu konkursā EUROSKILLS, iegūstot sudraba medaļu un medaļu par izcilību
• 2017. gadā ar konceptuālām izstādēm “Saules skola. No Etnogrāfijas līdz Dizainam” un “Saules skola. No Amata līdz Mākslai “ tiek atzīmēta skolas simtgade.

PIKC “Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskola” Saules skola” (kopš 2017. gada )

• 2017./ 2018. mācību gadu Saules skola uzsāk jaunā kvalitātē – kā Profesionālās izglītības kompetences centrs (īsāk – PIKC).
•  Papildus līdz šim realizētajām vidējās profesionālās izglītības un profesionālās ievirzes (Bērnu mākslas skolas) jomai skolai šogad ir  jauni izaicinājumi – kļūt par nozares  metodisko centru, kā arī koordinēt reģiona “mazo skolu” darbu. Svarīgi ir arī mācību programmas veidot tā, lai skolas absolventi būtu gan sagatavoti darba tirgus prasībām, gan spētu turpināt studijas augstākajās mācību iestādēs.
• Visu šo uzdevumu koordinācijai Saules skolā nodibināta padomdevēja institūcija – Saules skolas Konvents, kur pārstāvēti nozares profesionāli – darba devēju pārstāvji, Daugavpils pilsētas pašvaldība, Latgales plānošanas reģions, ka arī Latvijas dizaina autoritātes. Par konventa priekšsēdētāju ievēlēta Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Iveta Maļina -Tabūne.